Kārtējā unikālā ziema..

(Bilde no tagadējās Arktikas)

Kādu laiku neesmu šeit iegriezies, brīnums, ka blogs vēl nav sapuvis un nesmird.

Riebjas ziema, riebjas būt slapjam, riebjas būt slimam. Nav vairs tā ziema tik forša kā agrāk.. Pagaidām nekādas jēgas no viņas nav. Nē, labi, esmu bijis paslēpot pa ilgiem laikiem.. Vēl pie plusiem varētu minēt vārda iečurāšanu sniegā. Un viss, lol. Kopš ar mašīnu braukāju, tikai problēmas. Ceļi pretīgi, netīri, aizputināti. Pagalms pie mājas vispār pēc žopas izskatās.. Ja arī gadās iebraukt pagalmā tad, kad ir iztīrīts, atrodās kāds pidars, kurš jau aizņēmis manu vietu.. Tā kaitina.. Un snieg nonstopā.. Tam baltajam šitam vairs nav kur krāties.. Nekad nebiju vadājis līdzi lāpstu, ar katru gadu ar vien trakāk.. Žēl mašīnas..

Atskatoties nedaudz pagātnē. Vecgada vakars bija tīri patīkams. Sākoties salūtam biju nedaudz vīlies, jo sanāca tā, ka man viņu aizsedza daudzdzīvokļu māja, kaut gan arī es biju uz 4. stāva balkona. Tomēr, viss mainījās, kad tieši no traucējošās mājas jumta sāka šaut raķetes. Jāatzīst, ka reti kad uguņošana Ikšķilē likusies tik laba. Biju šokēts. It īpaši tāpēc, ka šis jaunais gads man iesākās ar mīļu cilvēku pie sāniem un, tā teikt, jaunu sākumu.

Vēl pirmo reizi redzēju tādu foršu veidojumu, ko sauc par debess laternu. Pirmo reizi tieši Latvijā, arī Ikšķilē. Naktī izskatās tiešām kolosāli. Lido viņa diezgan augstu un ilgi paliek redzeslokā. Izskatās šādi:

Vispār drausmas, vēl paturpinot sniega tēmu. Lai cik labs vadītājs cilvēks nebūtu, vienmēr nevar paļauties tikai uz sevi, reizēm avārijas notiek idiotu, retārdu vai vienkārši citu iemeslu dēļ. Amerika joprojām neattīstās, lai cik daudz youtūbā būtu video, kur redzams, kā cilvēki slīd, izraisa negadījumus, jo nav iepriekš saskārušies ar pie sniegu, parādās aizvien jauni. Šausmas:

Kādu laik atpakaļ pašam sanāca šādi.. Braucut no Ogres mājās. Vietā, kur atļautais ātrums ir 70 km/h (pilsētā), braucu ar +/- 80 km/h. Iemetu aci spogulī, skatos pa blakus joslu nāk klāt pieklājīgs mersis. Nu neko, nekā neparasta it kā tur nav, nepievēršu uzmanību. Pirms apdzīvotas vietas beigām mersis burtiski ripina man blakus, nu neko. Apdzīvotā beidzās, minu kaņešna uz sotaku, bet mersis neatpliek. Kādu laiku vēl man aklajā pabrauca, nedaudz sāka kaitināt jau tāda rīcība. Kad šis man jau čista blakus brauca konstantā ātrumā, pagriezu galvu un ar “kas par hujņu” skatienu mēģināju saskatīt, kas pie stūres sēž. Sākumā apjuku, jo pirmais, ko ieraudzīju bija tā mākslinieku tipa berete, ko pensionāres parasti nēsā un reāli pie ruļļiem tāda arī sēdēja. Nedaudz aizsvilies, tā teikt, pieliku soli, apdzinu un nu jau ar cienījamu ātrumu aizgāju prom. Lieki teikt, ka kraņa visu laiku mizāja pa kreiso pusi, kas, acīmredzami bija netīrāka, respektīvi, bīstamāka braukšanai un tā tālāk. Ceļš vispār tik pat kā tukšs, bet večiņa kā min tā min vēsi. Varu piebilst, ka kādu gabalu šī pat mēģināja turēties līdzi.. Nesaprotu kā tādi cilvēki, tādā vecumā uzdrošinās tā pa ielu nesties. Pieņemu, ka noteikumus vispār nezin, tāpēc arī kopē citus ceļu satiksmes dalībniekus. Kur nu vēl fiziskais stāvoklis, rekacija.. Un ja nu protēzes izkrīt un paripo zem bremžu pedāļa? Negribās jau pilnīgi visus tāda vecuma auto vadītājus tā nolikt, bet vairums tādi arī ir diemžēl. Pilnīgi bail tādiem šoferiem blakus braukt.. Nav pat pašam pālī jābrauc, lai negadījumā iekļūtu, labi laiki pienākuši.

Tas redzams arī šajā video:

Kaut kad nesen topā vēl bija gulties zem vilcieniem, tomēr, ja ziema nāk, jādoma kaut kas cits:

Piekritīšu augstāk vērtētā komentāra autoram: “долбоебы”..

Pagaidām tas būtu viss.. Iešu laukā pakaitināt sevi. ;>

Mr. Woodcock

Šī vakara smieklu devai – MR. WOODCOCK

Žanrs – komēdija
Režisors – Craig Gillespie
Galvenajā lomā – Billy Bob Thornton, Seann William Scott, Susan Sarandon.
Īss atstāsts – Bērnībā tuklo Džonu Fārleju terorizē sporta skolotājs. Laikam ritot, Džons izaug, izdod grāmatu un kļūst slavens. Atgriežoties mājas, lai apciemotu māti, Džonu gaida pārsteigums. Viņa māte ir kopā ar sporta skolotāju, kuru viņš ir ienīdis vienmēr. Atceroties bērnību un redzot, ka nekas nav mainījies viņa mācīšanas metodēs arī tagad, Džons nolemj atmaskot viņu un parādīt pasaulei cik slikts viņš ir. Vai viņam tas izdosies un kādas būs beigas, skatieties paši.
Manas domas – B. B. Torntons ir mans mīļākais aktieris, tāpēc zinot, ka viņš tēlos, neskatos pat treileri, jo zinu, ka filma būs laba. Humora deva, ņemot vērā filmas garumu, varēja būt arī lielāka, bet der arī šis variants. Filmu skatoties patīk tā sajūta, kas pārņem. Nav daudz tādu filmu. Tā ir tā nepatīkamā, bet reizē arī īpašā sajūta, kad tikai skatoties filmu mājās vien, pārņem dusmas, ka labajam varonim pilnīgi viss iet šķērsām un nevaru palīdzēt. Bet tas jau piedod filmai to asumiņu. Es to svilpi podā pamērcētu ne reizi vien un ne tikai podā.
Treileris:

ruffus attacks

Nesaprotu. Vienmēr, kad eju caur staciju vai gaidu tās apkārtnē, pieslāj klāt defaultie bomži un alkāni. Speciāli vēl savelku visnīgrāko/drūmāko sejas izteiksmi, lai neviens nepiepišas, bet tāpat pienāk. Tā vien liekas, ka manī ir kaut kāds bomāru magnēts iestrādāts. Smēķi, kapeikas, ok, lai būtu, bet daži vabše pārsteidz. Sēdējām nesen pie Origo, pienāk aizpampis vecis un ar trīcošām rokām sāk rādīt kaut kādu triku ar sērkociņiem (vienkārši – WTF?). Kā no tā izbēgt?

Tiešām būs jāstaigā ar asiņojošu “rembo” nazi rokās, lai mani neuzskatītu par stiļijamo, laipno garāmgājēju?