Atkal slinkoju, bet tomēr vasara, grūti rakstīt. Gan karstuma, gan citu iemeslu dēļ.

Jā, kādu laiku atpakaļ, respektīvi, jūnijā, jūlijā bija nospiests chilla/pohujisma slēdzis, kurš ļāva man slinkot gandrīz katru dienu. Katrs vakars ar aliņu, pie sevis, pie draugiem, pie citiem draugiem. Pēdējie santīmi katru vakaru, neskaitāmas aizņemšanās, striļīšana, bet tajā pašā laikā tas viss tā sadalīts uz saviem cilvēkiem, ka nemaz nejūt robus. Viens otram uzsaucam, kad ir nauda, kad nav – dalamies utt, patīkami tomēr. Satikti sen neredzēti cilvēki, toestj ļoti sen. Šis te man laikam pēdējā laikā ir bijis ūdens vietā:

Viena no labākajām, bet tajā pašā laikā sūdīgākajām dienām bija kāda jauka brīvdiena, kad beidzot apciemoju bijušo klasesbiedreni. Privātmāja, dīķis, visapkārt zaļa, tikko pļauta zālīte. Gulējām visu dienu metru no dīķa, bazarējam par šo un to (brīžos, kad nebiju atrubijies). Vispār pagrūti. Visu to stundu laikā, ik pēc 15 minūtēm, ar pēdējiem spēkiem, gandrīz rāpus tašijām uz ūdens pusi. Iespējams grūtums bija no nīstām pohām, kuras parāvām divos dažādos pasākumos, a varbūt vienkārši tāpēc, ka brīvdiena. Tas vēsais ūdens, tajos sūda 35 grādos ir kā alus, jejbogu. Vakarā vēl pāris glāzes ar zināmas izcelsmes, bez etiķetes viras un jutos jau tīri ok, lai ietu gulēt, toestj, slātu, bet tomēr nē. Ūdens pīpe līdz diviem naktī, estrādē, ar šito:
Tad jau viss pa plauktiņiem.

Beidzot atrasts normāls darbs, bet tajā pašā laikā (kā vienmēr), man viņš bļed totāli riebjas. It kā jau karjerā strādāt tādam bezģeļņikam, kā man ir kruti, bet nu hz, tā ir nāve. Pa dienu karsts, jebalu svilina, viss piesvīdis, pretīgi. Smiltis matos, smiltis sejā, smiltis aiz krekla, smiltis, botās, smilti vobšem visur, gan jau ka krājkasē arī. Drēbes ar eļļām, dubļiem, iespējams arī maniem puņķiem. Seja pil, viss tek acīs, mutē, visur. Tā vien prasītos ščotkas uz sejas. Vispār jūtos, kā strādājot raktuvēs. Un tas suns, kas tur ārā skraida norāvies no ķēdes, ēd savus sūdus un sazin ko vēl, nesmird tik slikti, kā es. Ko tad īsti? Laikam jāsauc tā par smago artilēriju/tehniku. Karjera sijātāji un tamlīdzīgi. Tjipa milzīgi metāla veidojumi, kas nepazinējam izskatās pēc transformera.
Like this:

Or this one:

Darbs sastāv no šķembu hujārīšanas, sietu mainīšanas, tehnikas apkopes un līdzīgi. Kruti, bet nogurdinoši, manam nolaistajam mājās sēdēšanas skillam.

Mjā, iešu paņemt ikvakara spēka dzērienu un varbūt vēlāk kaut ko uzskribelēšu, ja pirksti nebūs nokrituši.
Arlabvakaru, publika.. (toestj fazij).

Nogurušiem cilvēkiem:

Šovakar tik patīkami zibeņo, nekāda pērkona, viegls lietutiņš, mmm..